Skola

 Mangaļu pagastskola (Foto 1947.g.). Šajā ēkā Andrejs Upīts strādāja par skolotāju no 1897.gada līdz 1902. gadam. Atradās uz Kalmju un Jaunciema gatves stūra.
Smilšu kāpa (Foto 1962.g) Neapmežots kāpu valnis pie Lapsukalna ielas
Autors: Nav komentāru:
Etiķetes: , ,

Trīsciems senajās bildēs

Zaļumballe, Mangaļmuižas parks 1926. gads
 Tējas paviljons Mangaļmuižas parkā, 1926. gads



Pasākums Mangaļu Tautas namā, aptuveni 1930. gads

Ligeri, tagadējā Lapsukalna iela ap 1930. gadu. 
Fotoarhīvs - Atis Bute.

Kulšanas talka, Trīsciems, 1937. gads

Bērni, Trīsciems, 1938. gads

Lauku darbi Rudzu ielā 7, aptuveni 1949. gads

Skats no Bērnu laukuma uz Langu, 1956. gads

 Tiltiņš pār Langu (pie tagadējā Bērnu laukuma), 1956. gads


Trīsciemieši, 1956. gads

 11. autobuss pie Kalējiem, 1956. gads

Saimnieces, Trīsciems, aptuveni 1960. gads

Rudzu ielas būve, 1960. gads

Plūdi, 1969. gads

Rudzu iela 9 ziemā, 1970. gads

Foto: Aigas Streistermanes personīgais arhīvs.
Autors: Nav komentāru:
Etiķetes: , ,

"Kalēju" mājas


Mājas "Kalēji". Mangaļu pagasts, tag. Trīsciems.
Jānis un Alvīne

Mans vecvectēvs Jānis Gailītis dzīvojis un strādājis Mangaļu muižā par kalēju, un kad tika nolemts muižas zemes sadalīt un pārdot, mans vecvectēvs nolēmis nopirkt Mangaļu muižas bijušo rijas ēku. Toreiz tā bijusi pussagruvusi un ļoti gara, bez jumta. 
Ņemot aizdevumu bankā 1928. gadā Jānis Gailītis šo īpašumu arī iegādājies, bet saviem mantiniekiem piekodinājis, lai nekad mūžā aizdevumu īpašuma iegādei neņemot, jo aizdevuma atlīdzināšana bijusi ļoti grūta.
Jauniegūto īpašumu Jānis atjaunojis, piemērojot to dzīvojamās mājas vajadzībām. Vienā mājas daļā dzīvojuši, bet otrā manai vecvecmammai Alvīnei bijis veikals.
Foto: Personīgais arhīvs ap 1955. g.
Foto: Personīgais arhīvs 2003.g.
Ap 2003. gadu, taisot remontu "Kalējos" tika izrakta grīda. Atklājās kaltei raksturīgie dūmvadi grīdā, ar kuriem apsildīja grīdu un līdz ar to labība žuva ātrāk. Tāpat nav nejaušs arī ēkas novietojums. Šajā vietā vienmēr ir ļoti vējains, arī šis faktors ietekmēja veicināja labāku labības žūšanu. Rijas ēka būvēta kā tālākā ēka no kungu mājas un visu pārējo ēku kompleksa, tādējādi ugunsgrēka gadījumā cenšoties pasargāt pārējās ēkas no iespējamās uguns izplatības. 
Autors: Nav komentāru:
Etiķetes:

Augusts Vītols (1899-1985) Trīsciema "Ezermaļu" māju saimnieks

LKOK nr 3/348: Augusts Vītols    LKOK nr.3/348

  Vītols, Augusts

Kareivis Kurzemes artilērijas pulkā.* 1899. g. 11. jūnijā Mangaļu pagastā.

+ 1985. g. 18. aprīlī

[Apbedīts Jaunciema kapos.]

Apbalvots par ciņu 1920. g. 26. janvārī pie Mežvepru ciema Latgalē. 





             LKO
VĪTOLS AUGUSTS Mārtiņa dēls
Kurzemes artilērijas pulka kareivis.

Ordenis piešķirts 1920. gadā

Dzimis 1899. g. 11. jūn. Mangaļu pag. zemkopja ģimenē. Izglītojies V. Olava tirdzniecības skolā Rīgā.

Latvijas armijā iesaukts 1919. g. 9. okt. Rīgā. Piedalījies Rīgas aizstāvēšanā, pēc tam cīņās Latgales frontē, paaugst. par dižkareivi.

1920. g. 26. janv. Latgalē pie Mežvepru sādžas, kad lielinieku bruņuvilciens apšaudīja mūsu bataljonu, V. ar izveicīgu darbību pie lielgabala sekmēja bruņuvilciena sašaušanu, tā dodams iespēju 2. Ventspils kājn. pulka rotai sekmīgi veikt kaujas uzdevumu.
Atvaļināts 1922. g. 20. janv. Dzīvojis Mangaļu pag. Ezermaļos, nodarbojies ar zvejniecību Ķīšezerā. Vēlāk Zemes bankas ierēdnis. No 1949. g. līdz 1963. g. kolhoznieks Mangaļu kolhozā. Mūža nogalē pensionārs, sezonas strādnieks (kurinātājs) Rīgā. Miris 1985. g. 18. apr. Apbedīts Jaunciema kapos.   
Paldies Aivaram Jakovičam par informāciju.
Avots:http://lkok.com/detail1.asp?ID=1706
Autors: Nav komentāru:
Etiķetes: ,

Andrejs Upīts Mangaļu pagastskolas skolotājs.

Upīts Andrejs
1877-1970

Andrejs Upīts ir visražīgākais rakstnieks latviešu literatūrā, daudzu romānu, stāstu, noveļu, lugu autors. Izcils Latvijas dabas ainavu, plašu tautas dzīves panorāmu un detalizēti izstrādātu spilgtu raksturu tēlotājs. 
Jauns, talantīgs skolotājs Mangaļos. Andrejs Upīts 1896. gadā Nikolaja ģimnāzijā Rīgā ieguva draudzes un pilsētas skolas skolotāja tiesības un 1897. gadā sāka strādāt par palīgskolotāju Mangaļu pagastskolā. Izšķiroša nozīme Andreja Upīša pievēršanā dzejošanai bijusi Aspazijai, bet pievēršanā prozai — Martai Rinkas jaunkundzei, izglītotai jaunai sievietei, vēlākai Augusta Dombrovska līdzgaitniecei 
Avots: /http://www.letonika.lv/groups/default.aspx?r=2&q=Latvija&id=967020&g=1/
/http://www.apinis.lv/books/100%20LV%20web/100%20LV%2034%20Andrejs%20Up%C4%ABts.pdf/ 
Autors: Nav komentāru:
Etiķetes: ,
Atrašanās vieta: Trīsciems, Ziemeļu rajons, Rīga, Latvija

Mangaļu muiža



Uz mangaļu muižas zemes laika gaitā izveidojies Trīsciems, ko no pašas muižas mūsdienās šķir Jaunciema gatve. Līdz mūsdienām saglabājusies 18. gadsimta vidū būvētā dzīvojamā ēka, kas ilgus gadus bijusi Mangaļu mežniecība. Patlaban tā ir privāta un izska vairākos dzīvokļos. ēkas senatnīgumu gan ir grūti nojaust, pat tās lielākā daļa logu jau kādu laiku nomainīti pret plastmasas. Tai blakus saglabājusies arī daļa no senā parka.
Mangaļu muiža pirmo reizi rakstos minēta jau 16. gadsimtā. Patreizējā muižas dzīvojamā māja Ķīšezera ziemeļu krastā netālu no Langas upes ietekas būvēta 18. gadsimta vidū, liecina portāla "pilis.lv" informācija. Muižā savulaik dzimis vēlākais Krievijas impērijas ārlietu ministrs Andrejs Eberhards Budbergs.

http://riga.zurbu.net/tag:%D0%A3%D1%81%D0%B0%D0%B4%D1%8C%D0%B1%D0%B0_%D0%9C%D0%B0%D0%BD%D0%B3%D0%B0%D0%BB%D0%B8/feed
http://www.ambermarks.com/_Pieminekli/IsieApraksti/Riga/Trisciems/MangaluMuiz.htm
Autors: Nav komentāru:
Etiķetes: ,

Barokāla stila Mangaļu muižas parka labiekārtojuma plāns


Mangaļu muižas parka plāns. Ar roku pārzīmēta kopija no Latvijas valsts arhīva. Tipisks barokāla stila labiekārtojuma plāns. Iespējamais laika periods 17-18. gs. Pēdējā ēka kreisajā pusē Mangaļu muižas rija/kalte, tagadējā ēka Jaunciema gatve 268. Šobrīd gan tā ir stipri īsāka. - Trīsciems, Latvia
Autors: Nav komentāru:
Etiķetes:
Abonēt: Ziņas (Atom)