Daugavgrīvas klosteris

Svētā Nikolaja Daugavgrīvas klosteri dibināja cisterciešu ordeņa mūki bīskapa Alberta vadībā. Rakstītos avotos klosteris pirmo reizi minēts 1205.gadā. 12.gs. cistercieši bija vieni no aktīvākajiem krusta karu idejas iedvesmotājiem un uzturētājiem. Baltijas kristianizācijā aktīvākie bija Lejasvācijas cistercieši. Pirmais cisterciešu klosteris Latvijas teritorijā tika nodibināts 1205 Daugavgrīvā. 1228.g. kurši unzemgaļi to ieņēma un nopostīja. Atjaunoto klosteri 1305 nopirka Livonijas ordenis un tajā ierīkoja komturijas centru. No 1255 līdz reformācijai Rīgā darbojās cisterciešu Sv.Marijas Magdalēnas sieviešu klosteris. Cistercieši īpaši attīstīja dievmātes kultu.








Nocietinātais, no mūra celtais klosteris tika novietots pie toreizējās Daugavas gultnes 2,5 kilometrus no ietekas jūrā. Mūsdienās Daugavai ir cita gultne un klostera atrašanās vieta tagad atrodas līdzās vecajai Daugavas gultnei - Vecdaugavai.


Daugavgrīvas pils. Džakomo Lauro gravīra. 
1601.g.
Daugavgrīvas pils plāns, attēls no Stokholmas Kara arhīva. 
17.gadsimts
Daugavgrīvas skansts Vecdaugavas pussalā. 
2007.09.01.
Daugavgrīvas klosteris atradās tikai 2,5 km attālumā (Airu ielā 79a) no tagadējā Trīsciema (Mangaļmuižas)
Attēls: Google maps

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru